Būs tikai nedaudz bilžu, jo stāstīt gandrīz nav ko. Iepriekš atvainojos par kvalitāti – vecais vecāku fočiks joprojām knipsē tā ne pārāk. Es gan sev nopirktu “spoguļkameras aizvietotāju” Panasonic Lumix G1, kas man nez kāpēc bez iemesla patīk, bet manā budžetā šogad nauda tam nav paredzēta.
Es gatavoju burito no gatavām sastāvdaļām. Nekāda dižā māksla. Ņem Santa Maria tortiljas (ir jebkurā lielveikalā), liec virsū jebkādu pildījumu (es liku pēc receptes mājaslapā), pārlej ar Santa Maria tako mērci, un iekšā cepeškrāsnī. Var droši vien arī uz pannas, cepti plāceņi, manuprāt, ir garšīgāki, lai arī kaitīgāki. Manā skatījumā sanāca pasausi – nākamreiz likšu gaļu ar taukumiņu. Vēl sanāca neasi, jo tako mērce bija mild, bet gvakamoles vispār nebija. Situāciju izglāba vienīgi pataupītā tabasko mērce, lai arī tā pati mild.
Mačo Valera viens pats izrāva ruma pudeli. Kā parasti, ar saviem jociņiem izklaidēja mūs par trim. Bet kamēr neizklaidēja, mēs skatījāmies visādu Jaungada figņu. Pa krievu kanāliem gāja visādi comedy club un tamlīdzīgi, bet pa augstgarīgajiem latviešu – te dejas, te Intara Busuļa koncerts. Tiem, kas, tāpat kā es, neseko līdzi varenajai Latvijas estrādei, piedāvāju klipu vienai no viņa populārajām dziesmām – Gonkas.
Intara koncerts atstāja drīzāk labu iespaidu, nekā otrādi. Dzirdams un redzams, ka sākotnēji viņš ir džeza mūziķis. Kas attiecas uz dejām, tur arī bija jautri. Lieta tāda, ka rk13 kādreiz ar to nopietni nodarbojās, tāpēc, redzot dalībniekus, izsaucās viskautko, tipa: “O, atceries, kā mēs ar Violku šņabi dzērām toreiz” (to viņš neteica man). Un es, savukārt, reaģēju: “Tu pazīsti runājošās galvas no televizora!”.
Lūk, piemēram, šova “Dejo ar zvaigzni” uzvarētāji Viola Abramova un Raivis Vidzis. (Ceru, ka šī konkursa analoģijas ar Krievijas projektiem ir saprotamas). Raivis it kā ir kultūrists vai pauerlifteris, tāpēc kopā viņi izskatās smieklīgi. Diemžēl normālu video ar viņu deju neatradu, nemaz nerunājot par tieši to, ko mēs skatījāmies. Lūk jums amatiera no tālienes filmētais.
Vēl ir ziņu izlaidumā: Viola un Raivis tuvumā
Šis bija produktu maisiņā. Kas tas ir, no kurienes, un kāpēc tāds rēcīgs uzraksts – tīts noslēpumā.
Izskatās iespaidīgi, un pēc būtības arī apbrīnojami. Griežas, atļauts ņemt ko vien gribas.
Un jau braucu prom.
Pirms aizbraukšanas iedzēru tējiņu dzelzceļa stacijā tējas un kafijas veikalā-kafejnīcā “Divi turki”. Tēja man nepatika, pārāk stipri ievilkta, palika rūgta un sūra, bet tādu var dzert tikai ar cukuru vai saldumiem. Nācās nolauzt gabaliņu no Stockmann nopirktās šokolādes, kļuva labāk.